Jeļena Veļičko ir atradusi savu sirds aicinājumu un ar patiesu aizrautību dara to, kas pašai patīk. Viņas atbildes pavada smaids, ar lielu siltumu Jeļena runā par savu darbu skaistuma un modes industrijā, atklājot, ka lielākais gandarījums ir redzēt sievieti starojot.
Jeļena, iepazīstiniet ar sevi. Kā Jūs nonācāt līdz savai profesijai? Kas mudināja izvēlēties tieši stilistes profesiju?
Mani sauc Jeļena Veličko un jau no divpadsmit gadu vecuma esmu aizrāvusies ar skaistuma un modes industriju. Pēc vidusskolas es aizgāju mācīties ekonomiku, jo Latvijā diemžēl joprojām nav iespējams iegūt augstāko izglītību stilista profesijā. Pēc tam es sekoju savam aicinājumam un uzsāku mācības Birutas Mageles starptautisko stilistu skolā. Jau mācību laikā kā apliecinājumu savām spējām, ieguvu 1.vietu 4. Baltijas body-art konkursā „No haosa līdz haosam” (2005). Es uzreiz šajā profesijā nokļuvu reālā darba vidē un paralēli mācībām aktīvi sāku sadarboties ar modes māksliniekiem, deju studijām un modeļu aģentūrām.
Kas Jums šajā profesijā sagādā vislielāko gandarījumu?
Tā ir iespēja redzēt cik dažādi ir cilvēki! Es vienmēr saku un uzskatu, ka manā darba praksē nav neglītu sieviešu. Katra sieviete ir skaista un unikāla. Katra sieviete spēj būt dažāda. Mans mērķis ir parādīt un iemācīt skaistuma un modes instrumentus, lai sieviete varētu tos pielietot pati savā ikdienā. Kā daudzas sievietes pēc maniem stila kursiem saka: “Tad dzīve sāk mainīties uz labo pusi!” Redzēt sievieti starojot, ir mans lielākais gandarījums. Es izbaudu sievietes pārmaiņas dažādos vecumos. Katram laika periodam ir savs skaistums, kuru var izcelt ar atbilstošu apģērbu un kosmētiku.
Vai atcerieties brīdi, kad Jūs pirmo reizi ieinteresēja mode?
Kopš bērnības manu uzmanību aizrāva modes žurnāli – “Cosmopolitan”, “Vogue”. Man patika tos šķirstīt un skatīties cik skaisti var sakombinēt apģērbu un pieskaņot grimu, apavus, aksesuārus. Spilgtākās bērnības atmiņas man ir ar savu mammu, kad sāku viņai sniegt modes padomus. Mamma joprojām uzticas manai gaumei. Lai gan toreiz, kad ekonomikas sfēru nomainīju pret modes un skaistuma industriju, viņa bija skeptiska. Bet tad viņa ieraudzīja, ka arī ar šo darbu varu nopelnīt. Redzot manu gandarījumu un prieku darot šo darbu, viņa manu lēmumu par labu modei pieņēma.
Kādas rakstura īpašības nepieciešamas šajā profesijā, lai labi veiktu savu darbu?
Jebkurā sfērā kāds būs talantīgāks par tevi. To es varu apgalvot 100%. Es to neuztveru kā konkurenci, runājot par saviem kolēģiem. Gluži otrādi, mani kolēģi man dod iedvesmu. Bet akcentējot rakstura īpašības, vēlos izcelt disciplīnu. Kad tu esi disciplinēts, tad tu ievēro grafikus, esi uzticams un nepievil klientus. Otrkārt, svarīgi ir visu laiku mācīties, jo modes industrija ļoti strauji mainās. Gada laikā es pati 4-5 reizes apmeklēju slavenu stilistu un vizāžistu seminārus un meistarklases. Ir svarīgi zināt aktuālākās un jaunākās tendences. Bet pāri visam nedrīkst aizmirst par dzīvesprieku, ko sniedz darbs, kurš tev patīk. Ja nebūs šī prieka par savu darbu, tad nebūs ne disciplīnas, ne vēlmes pilnveidoties un attīstīties savā profesijā.
Dažādos laikos ir bijuši dažādi skaistuma ideāli. Kādi, jūsuprāt, ir mūsdienu skaistuma standarti ārējā izskatā?
Man ļoti patīk, ka mūsdienās skaistums ir absolūti dažāds. Bet par “body positive” tēmu man ir savs viedoklis. “Body positive” manā uztverē ir saistīts ar to, ka es rūpējos par savu veselību, kopju savu ķermeni un saprotu, kas man vislabāk piestāv. Darīt labu sev, savai veselībai un ķermenim, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Es priecājos, ka arī modes industrija vairāk seko veselīga dzīvesveida kanoniem.
Stilists tomēr ir tas, kurš nodarbojas ar vizuālā tēla izveidi. Kā ārējā izskata izmaiņas ietekmē cilvēku kopumā?
Visbiežāk sieviete pati zina kā viņa grib izskatīties. Mans, kā stilistes uzdevums ir iedot viņām zināšanas kā viņas var izskatīties tā, kā pašas vēlas. Un tad, kad sieviete pati apgūst šīs iemaņas, viņai mainās pašapziņa, viņa kļūst pašpārliecinātāka un to, protams, jūt arī apkārtējiem. Ar šo starojumu sieviete sev pievelk uzmanību, veiksmi un mainās arī pati dzīve. Kaut kādā ziņā es un mani kolēģi ir brīnumfejas.
Tagad modē ir jēdziens “kapsulas garderobe” – kāds ir veiksmīga laba izskata minimums?
Kapsulas garderobe pavisam noteikti strādā labi tiem, kuri ir minimālisti un kuriem “less is more”. Daudzām sievietēm iepirkšanās ir kā terapija. Sievietes bieži vien sev kaut ko nopērk ne tāpēc, ka to vajag, bet tāpēc, ka ir tāds noskaņojums.
Bet atgriežoties pie ”kapsulas garderobes”, tad tās minimums ir vismaz 2-3 bikses vai svārki, 5-6 dažādi t-krekli, blūzes, džemperi vai žaketes, 2 apavu pāri, 2 ikdienas rokassomiņas un 2-3 aksesuāri, kas izceļ tēlu.
Kāda ir tipiska Jūsu darba ikdiena? Vai ir kādi īpaši rituāli, kurus Jūs esat ieviesusi savā ikdienā?
No rītiem es varu uzpost klientus intervijām vai tiešraidēm. Pusdienlaikā es bieži strādāju ar klientiem un viņu garderobi – veicu revīzijas vai dodamies iepirkt nepieciešamo tirdzniecības centros. Kā arī, mēdzu palīdzēt modes māksliniekiem veidot apģērbu komplektus foto sesijām un modes skatēm. Vakaros es esmu pasniedzēja Alises Rozes dizaina studijā vai modeļu aģentūrā. Reizēm nodarbības par stilu pasniedzu arī privāti.
Vai ir bijušas tādas dienas, kad vēlējāties visam atmest ar roku un uzsākt kaut ko pavisam citu?
Nē, man nekad nav bijusi tāda doma! Gluži pretēji, man visu laiku gribas pilnveidoties un attīstīties šajā profesijā. Es visu laiku sapņoju par kādu aizraujošu projektu un man tie sapņi arī piepildās. Piemēram, pagājušā gadā man bija pārvērtību šovs tīmekļa vietnē Youtube.com. Pirms pāris gadiem es sapņoju, ka vēlos strādāt televīzijā. Pateicoties ReTV, katru piektdienas vakaru ir raidījums, kurā man ir sava rubrika par noderīgām skaistuma un modes lietām. Varu atzīt, ka visi projekti tiek izsapņoti un realizējas īstajā dzīvē. Arī šobrīd man ir dažas idejas, bet pagaidām es tās paturēšu noslēpumā.
Jūs ar savām klientēm mēdzat doties iepirkšanas tūrēs uz Milānu. Kāpēc ir vērtīgi iepirkties Milānā?
Milānu es ļoti mīlu un tur es jūtos fantastiski labi. Iepirkšanās Milānā ir terapija maniem klientiem un man pašai. Diemžēl pēdējos gados Rīgā kļūst arvien sarežģītāk ar jaunu kolekciju pievedumiem. Veikali nevar izpārdot to, kas jau ir piegādāts un latvieši aktīvāk iepērkas veikalos internetā. Milāna man patīk ar plašo sortimentu. Tur ir viegli rast dažādus tēla risinājumus savām klientēm. Protams, man patiek itāļu attieksme pret modi kopumā. Viņi dzīvo ar modi. Ir tāds teiciens, ka mode piedzimst Milānā, tad iziet uz podiuma Parīzē, pēc tam masveidā iekaro Ņujorku un atgriežas Milānā, lai nomirtu un atdzimtu no jauna.
Milāna ir modes meka ar labiem un kvalitatīviem piedāvājumiem. Arī outlet veikali tur ir ļoti labi un var iegādāties iepriekšējo gadu kolekcijas par ļoti izdevīgām cenām. Es ar savām klientēm uz Milānu dodos 4-5 reizes gadā. Latvijas pelēkajos mēnešos būt Milānā kaut vai uz dažām dienām ir tāda “dolce vita”.
Vai darbā ir bijis arī kāds kuriozs gadījums?
Kuriozu gadījumu ir bijis ļoti daudz. Strādājot ar sievietēm nekad neko nevar paredzēt. Bet kā vienu no kuriozākajiem novērojumiem varu minēt to, ka tās dāmas, kuras sākotnēji ir pret iepirkšanos Milānā un pret iepirkšanos kopumā, beigās atgriežas mājās ar vislielākajiem čemodāniem, pat pāri 20 kg. Tas ir stāsts, ka sievietēm reizēm patīk būt kaprīzām, ekstravagantām un varbūt pat nedaudz impozantām. Bet es to uztveru ar smaidu. Es ļoti mīlu darbu ar sievietēm un saprotu, ka sieviete nav vienkārša būtne.
Trīs vārdi, kas Jūs raksturo visvairāk?
Šis man ir grūts jautājums. Bet domāju, ka viens no vārdiem varētu būt enerģija, jo visam, ko es daru, es sākumā ielieku enerģiju. Otrais vārds varētu būt kreativitāte, jo man patīk radoša pieeja un vairāki risinājumi jebkurai lietai un drēbei. Kā trešo vārdu nosaukšu komunikāciju. Man patīk būt ar cilvēkiem un katrā saredzēt kaut ko īpašu.
Marsela Prusta jautājumi[1]:
Kādas īpašības cilvēkos Jūs vērtējat visaugstāk?
Visvairāk cilvēkā novērtēju izturību. Cilvēkam jābūt izturīgam pret visiem dzīves notikumiem, apstākļiem un grūtībām. Es vienmēr saku, ka viss mums dots no Dieva. Svarīgi ir būt izturīgiem.
Jūsu ideja – kas ir laime?
Jo vecāka es kļūstu, jo vairāk es saprotu, ka laime ir tad, kad tuvinieki ir veseli, dzīvi un nav kara. It kā tik ļoti vienkārši, bet vienlaicīgi arī ļoti grūti.
Jūsu vismīļākā krāsa, puķe un putns.
Krāsa man mainās ik pēc pusgada. Šobrīd tā ir sarkana un fuksiju sarkana.
Es ļoti mīlu rozes. Rozes mani vienmēr iepriecina.
Mans mīļākais putns ir fantāzijas putns. Spārni viņam varētu būt no taureņiem, ķermenis no stārķa un galvas rota kā papagailim, ar tādu kā kronīti no spalvām.
Mīļākais ēdiens un dzēriens.
Ļoti garšo gaļa. No dzērieniem priekšroku vienmēr dodu ūdenim. 99% no tā, ko es dzeru, ir ūdens. Ūdens ir ļoti garšīgs! Katram avotam arī ir savas garšas nianses.
Izteiciens, frāze vai vēlējums, kas iet pie sirds.
Novēlējums, kuru es novēlu saviem
tuviniekiem, cilvēkiem apkārt un arī pati sev skan šādi: ”Ir jādzīvo šī diena
un šis mirklis. Pagātnes nav un nākotni mēs nezinām. Ir jāiemācās izbaudīt un
būt pateicīgam par to, kas ir šobrīd. Dzīve ir neatkārtojama, izbaudiet to! Tas
brīdis, kurš ir tagad, vairs nebūs nekad. Dzīvojiet šeit un tagad!”
[1] Franču rakstnieks Marsels Prusts (1871. – 1922.) 19 gadu vecumā aizpildīja anketu, kas atklāja viņa aktuālās domas, sajūtas, emocijas. Pēc rakstnieka nāves viņa anketas atbildes tika izdotas grāmatā “By Marcel Proust himself”. Šie anketas jautājumi mainīgi piedzīvojuši savus popularitātes uzplūdus žurnālistikā un rakstniecībā.
