“Ikviens var iemācīties zīmēt” – frāze, kuru dzirdējuši ir teju visi. Kad mācījos pamatskolā, vizuālās mākslas mājas darbus manā vietā zīmēja un gleznoja mana māsa. Bet dzīve mēdz būt ironiska, jo augstāko izglītību es tomēr ieguvu Latvijas Mākslas akadēmijā. Un vēl kādu dzīves brīdi strādāju par skolotāju mākslas skolā, kurā izglītoju dažāda vecuma bērnus mākslas vēsturē, un arī citos mākslas priekšmetos, kuros zīmēšanai bija nozīmīga loma. Bet stāsts nav par mani vai manām paškritiskajām zīmēšanas prasmēm. Es tikai vēlos atzīties, ka kādreiz gribētu zīmēt kā Luīze Rukšāne, kurai laikmetīgās mākslas izstāžu zālē “TUR telpa” Rīgā, Tallinas ielas kvartālā, ir personālizstāde “Locījuma vietas”.
Dzīvojot laukos, laikapstākļu vērošana ir ikdienišķa un ļoti nozīmīga darbība. Tie ietekmē ikdienas gaitas un veicamos darbus. Ilgstoši esot laukos, arī cilvēks pats pamazām sāk ietekmēties no laikapstākļiem. Pilsētā šo mijiedarbību ar dabu, protams, jūt mazāk. Izstādē Luīze Rukšāne dalās ar attiecību trauslumu starp sevi un savu vecmāmiņu. Māksliniece ir radījusi lielizmēra grafīta zīmējumu interpretācijas vecmāmiņas iesūtītajām fotogrāfijām, kuras bildētas ar planšetdatoru, lai dalītos ikdienas mirkļos no savas lauku mājas. Ziemas ainavās un abstrakcijās ir parādīti kadri no vecmāmiņas skatupunkta – ar suni, sniegā iemītām pēdām, piemājas dārzu, košumkrūmiem, šķūnīti, kas pazūd baltos miglas valgos. Caur šiem zīmējumiem sastopas divas paaudzes – vecmāmiņas un mazmeitas savstarpējās attiecības. Atklājas cik nozīmīgi ir būt klātesošiem dzīves norisēs, jo laiks ir neaizstājama vērtība.
Laika un attiecību trausluma sajūtu paspilgtina tekstīlijas, kuras burtiski karājas no griestiem un vienlaicīgi asociatīvi atgādina par sarunām, kuras paliek neatrisinātas un atliktas – “karājās gaisā”. Šos palagus un galdautus, kuri sašūti garās strēmelēs, māksliniece aizguvusi no kādas sievietes, pēc kuras nāves tuviniekiem tie bijuši lieki. Kas paliek pāri pēc mums un cik nozīmīgi tas ir pašiem un nākamajām paaudzēm? L. Rukšāne savos darbos pievieno vērtību savstarpējām atmiņām un lietām, akcentējot gan dažādību, gan to, kas paaudzes vieno, palīdzot apzināties un novērtēt zināšanas, ko spēj sniegt abas puses viena otrai.
Luīzes Rukšānes izstāde “Locījuma vietas” apskatāma izstāžu zālē “TUR telpa” līdz 17.februārim.
Raksta un foto autore: Laima Šmiukše
