Līdz 21. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) ir aplūkojama izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”. Šis ir projekts ar kuru Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāj pasākumu programmu, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei.
Hiperreālisms ir mākslas virziens, kurš radies 20.gadsimta 60. gadu vidū ASV, kas Eiropā kļuva pazīstams arī kā fotoreālisms, jo darbi mēdza atgādināt un izskatīties gluži kā fotogrāfijas. Šī mākslas virziena darbiem raksturīgs skrupulozi rūpīgs, skaidrs formu veidojums, vienmērīgs, gluds krāsu plakņu ieklājums, kas bieži vien tiek attēlots sadzīviskās ainās, kurās precīzi un detalizēti ir fiksēta vizuālā realitāte.
Izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” pievēršas hiperreālisma parādībai un tā attīstībai Latvijā pusgadsimta garumā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Latvijā hiperreālisms izplatījās kā reakcija pret sociālistisko modernismu, tādā veidā ieviešot citādus izteiksmes līdzekļus mākslā, kuri darbojās neatkarīgi no politiskās ietekmes.
Ekspozīcijā var aplūkot vairāk nekā 50 autorus un 170 darbus. Izstādes vadmotīvs ir Latvijas hiperreālistu pirmās un konsekventākās paaudzes pienesums, ko radīja Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis. Nenoliedzama ir popārta un hiperreālisma vienlaicīga pastāvēšana un virzienu savstarpējā mijiedarbība, tāpat sirreālismā samērā bieži var ieraudzīt šī virziena pazīmes. Izstādes ekspozīcijas lielākā daļa sastāv no darbiem, kuros hiperreālistiski tēli parādās konceptuālās izpausmēs. Kā arī jāuzsver 20. un 21. gadsimta mijas moderno tehnoloģiju laikmeta revolūcija, kura būtiski ietekmēja šī virziena darbu tehnisko izpildījumu ar digitālo kameru, datoru un interneta resursu pielietošanu.
