Rīgas jūgendstila sirdī jau kādu laiku atrodas “CUT ART” mākslas galerija. Līdz 15. jūnijam apmeklētājiem ir iespēja izzināt un aplūkot divu mākslinieču – Mariannas Volkovas un Zandas Gustes darbu izstādi “I was born and grew up in the Baltic marshland”

Roze izsenis ir bijusi ziedu karaliene. Rietumu pasaulē tai nereti ir piedēvēts mītisks sirds, centra un kosmosa, kā arī svētas, romantiskas un jutekliskas mīlestības simbols. Senās Romas mītos par sarkanu rozi, tās krāsas dēļ,  šo ziedu saistīja ar kara dievu

Jau vairāk kā mēnesi apskatei un izziņai ir pieejama, nekautrēšos teikt, šīs vasaras kaislīgākā izstāde “Iekāres vārdā”. Līdz 28. jūlijam pieaugušajiem ir iespēja apmeklēt izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, kas paplašina un atklāj seksualitātes, erotikas un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas

Izstāde “Iekāres vārdā” Latvijas Nacionālajā muzejā. Foto: Kaspars Teilāns

Femme fatale ir noslēpumainas, skaistas un pavedinošas sievietes tēls, kuras valdzinājums apžilbina viņas pielūdzējus. Šāda liktenīgā sieviete literatūrā, mākslā un kino ir bieži apspēlēts tēls.  Apzīmējums “Femme fatale” ir spēcīgs arhetips, caur kuru var izsekot liktenīgās sievietes tēla attīstībai un

Ja tic karmai, tad dzīvē satiekas tie, kuriem ir jāsatiekas. Nereti uzsver to, ka augstāks spēks saved kopā tos cilvēkus, kuriem ir kādi iepriekšējās dzīves neatrisināti uzdevumi. Nav ne jausmas, kā ir patiesībā, bet skaidrs ir viens – pārskatot attiecību

Aija Jurjāne (1944-2015) ir dārgums, kuru es atklāju tikai tagad. Sarunā ar draugu, abi nespējām beigt brīnīties par Jurjānes laikmetīgumu un mūsdienām raksturīgo jauneklības un modernisma garu. Pie vēstījuma par sievietes parasto un tomēr neprasto ikdienu, māksliniece pieturējās visā savā

Ja viena cilvēki dzīvi skata no malas, tā ir apvīta ar attiecību tīklojumiem. Visas dzīves garumā tiek izdzīvoti dažādi attiecību līkloči ar draugiem, mīļotajiem, vecākiem un bērniem. Šīs daudzveidīgās lomas veido cilvēka identitāti. ISSP galerijā līdz 9.maijam ir iespēja aplūkot

Pirms pusgada, atvasaras siltākajā dienā, es piekritu piebiedroties draudzenei izvest pastaigā Ata Jākobsona suņus. Lai gan bija septembris, ārā bija svelme, suņi un mēs – pavadones, bijām karstās rudens saules nogurdināti. Runājot par suņiem, man vienmēr galvā ir diskusija par